Turpmāk izmantota “Transparency International” korupcijas definīcija - “ļaunprātīga publiskās varas izmantošana privātam labumam,” taču to der papildināt ar - “uz sabiedriskā labuma rēķina”. Kaut arī pēdējā doma netieši ir noprotama no ļaunprātīgas izmantošanas jēdziena, skaidri to pasakot, tiek īpaši uzsvērtas pastāvošās korupcijas izmaksas. Šīs izmaksas ir jāizliek precīzi, jo tad, kad kāds kritizē korupciju to pārāk bieži dēvē par svētulīgu moralizēšanu. Iedzīvotāji par korupciju maksā dārgu cenu, jo tiek novirzīti sabiedriskā labuma maksājumiem paredzētie līdzekļi, kas nepieciešami, piemēram, drošībai, sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai un atbilstošai samaksai skolotājiem un valsts vai pašvaldību ierēdņiem. Taču tai ir arī ekonomiskās un politiskās attīstības izmaksas. Biežāk ir atzītas ekonomiskās izmaksas, piemēram, investīciju un tirgus konkurences mazināšana, bet precīzi jānorāda arī politiskās izmaksas. Korupcijas jēdzienā ietvertā “ļaunprātīga amata izmantošana” nozīmē, ka tā degradē valsts institūciju jēgu. Atkarībā no konkrētā, institūcijai noteiktā uzdevuma sociāli politiskās izmaksas var aprēķināt noziegumu, veselības riska, vides postījumu vai kādā citā izteiksmē.
Korupcija izpaužas kā pārvaldes, likumdošanas un tiesas varas ļaunprātīga izmantošana un noved pie politiskā kapitāla izšķērdēšanas, jo valsts zaudē tiesisko drošību, varas atbildību un starptautisko prestižu. Ja amatpersonām nevar uzticēties, tādas labai valdīšanai tik būtiskās vērtības kā pilsoniskā apziņa un kalpošana valstij iet mazumā. Pētījumu dati par postkomunistisko reģionu rāda zemu sabiedrības uzticēšanās, demokrātiskās leģitimitātes un likuma varas ticamības līmeni. Ričards Rouzs (Richard Rose) un viņa kolēģi norāda uz skaidru statistisko korelāciju: “Jo augstāks ir korupcijas līmenis jaunā demokrātijā, jo mazāka ticamība, ka cilvēki atbalstīs jauno režīmu (–.24) un ... jo mazāk ticams, ka cilvēki noraidīs nedemokrātiskas alternatīvas (–.21).”5 Citiem vārdiem sakot, politiskā korupcija apdraud pašu demokrātiju.
Šajā rakstā veikts sākotnējs mēģinājums klasificēt korupcijas paveidus pēc tā, cik dārgi katrs izmaksā politiskā ziņā. Korupcijas paveidi ir uzskaitīti 1. tabulā, un rakstā iztirzāts politiskais kaitējums, ko katrs no tiem nodara sabiedrībai. Zinātniski pētījumi liecina, ka pilsoņi postkomunistiskajās valstīs kritiskāk novērtē politiķu, nevis ierindas amatpersonu izdarītos amata pārkāpumus.6 Ir svarīgi pievērst uzmanību arī veidiem, kā postkomunistisko valstu amatpersonas no savas puses veido koruptīvus darījumus, lai iedzīvotos. Pētījumi par postkomunistisko korupciju pārāk daudz pievēršas tam, kā ierindas pilsoņi vai biznesa pārstāvji korumpē valsts amatpersonas, taču pārāk maz uzmanības pievērš pretējai darbībai. Publiskā sektora korupcija no privātu grupu puses balstās uz priekšnoteikumu, ka pastāv Rietumu tipa uzņēmējdarbības pasaule, bet tā faktiski veidojas lēnām. Ir jāatšķir ļaunprātīga publiskās naudas izmantošana privātam labumam no privātas naudas ļaunprātīga iespaida uz publisko politiku. Pastāv arī atšķirība, vai ārēji spēki korumpē valsti, vai arī pati valsts veic korupciju. Kaut gan abi šie korupcijas veidi ir politiski kaitīgi, tomēr otrais nodara lielāku postu, it sevišķi, ja valsts institūcijas sāk parazitēt vai izspiest naudu.
1. tabula
POSTKOMUNISTISKĀS KORUPCIJAS TIPOLOĢIJA
I. Zema līmeņa pārvaldes korupcija
II. Amatpersonu iedzīvošanās
· Valsts resursu novirzīšana;
III. Korupcijas tīklu realizēta “valsts sagrābšana”
fPOLITIKA.LV :: Postkomunistisko valstu korupcijas tipoloģija - teksts latviskib u u Delightful Delightful Delightful dPOLITIKA.LV :: Postkomunistisko valstu korupcijas tipoloģija - teksts latviskiw i Girls Dating